| skatienus šķirstu šorīt kā lapas paviršas skropstas vilina plūkt
 varbūt jāatstāj ceļmalā kāpēc
 tik un tā piedos cits pažēlot lūgs
 
 aizmirstot soļus es meklēju strautus
 kuros var atrasties kuros drīkst just
 tomēr jau atkal rīts vilina baltāk
 vakara lēmumi dīķmalā kurkst
 
 tikšanos nevar nogriezt kā pogu
 piešūt pie koka lai rudenī birst
 vienmēr kāds sīkums raugās pa logu
 ilgojot sapni lai neļaujas irt
 
 skatieni šķirstās un diena rit tālāk
 tomēr sēž skropstgalos apjucis spīts
 neļaujot izbalot tikšanās krāsām
 sajaucot laikā kas aizliegts ko drīkst
 |