skatienus šķirstu šorīt kā lapas
paviršas skropstas vilina plūkt
varbūt jāatstāj ceļmalā kāpēc
tik un tā piedos cits pažēlot lūgs
aizmirstot soļus es meklēju strautus
kuros var atrasties kuros drīkst just
tomēr jau atkal rīts vilina baltāk
vakara lēmumi dīķmalā kurkst
tikšanos nevar nogriezt kā pogu
piešūt pie koka lai rudenī birst
vienmēr kāds sīkums raugās pa logu
ilgojot sapni lai neļaujas irt
skatieni šķirstās un diena rit tālāk
tomēr sēž skropstgalos apjucis spīts
neļaujot izbalot tikšanās krāsām
sajaucot laikā kas aizliegts ko drīkst |