Mātes miesās ikviens sajūt dzīvības dvesmu
Sajūt mīļumu, siltumu un aptver plašo pasauli
Tā dod dzīvību, un mērķi kur tiekties
Bet dzīves ceļi nezināmie ved līkloču ejā,
Kas, Zvaigžņu grāmatā ierakstīti.
Mātes miesās ikviens sajūt dzīvības dvesmu
Sajūt mīļumu, siltumu un aptver plašo pasauli
Tā dod dzīvību, un mērķi kur tiekties
Bet dzīves ceļi nezināmie ved līkloču ejā,
Kas, Zvaigžņu grāmatā ierakstīti.
Mēs piedzimstam vēl balti un tīri
Un katra diena – sekunde zelta
Piepilda zvaigžņu grāmatas slejas
Mēs meklējam draugus, meklējam laimi,
Lai dzīvi piepildītu.....
Bet roku pasniedz eņģelis melns…
Tad apstājos, lai apdomātos, kas ved tik greizos ceļos
Un aizveru durvis, lai tas mani neskar,
Jo gribas būt gaismā, gribas būt baltam, un laimīgam
Lai dzīve ir piepildīta un laimīga tā....
Bet viņš atrada – ienāca pa logu, satvēra roku un aizveda tumsā
Tumsā, kas reizē būs gaisma jaunā,
Bet zvaigžņu grāmata
Paliks manis nepierakstīta
Nu žēl, ka tā........ |