Pelnu krāsas cilvēciņš 
Dzēstās oglēs mīt. 
Uguni viņš atsaukt spēj, 
Bet saka: „Gan jau rīt...” 
 
Pelnu krāsas cilvēciņš 
Baidās pasmaidīt. 
Jaunību viņš zaudēt var 
Un savu „Gan jau rīt...” 
 
Pelnu krāsas cilvēciņš 
Prot labu izdarīt, 
Bet pelnos gana silts ir vēl, 
Lai teiktu „Gan jau rīt...” 
 
Pelnu krāsas cilvēciņ! 
Jau rudens lapas krīt. 
Ar katru dienu aukstāks kļūst – 
Klab zobi: „Gan jau rīt...” 
 
Pelnu krāsas cilvēciņ! 
Jau kapos ēnas slīd, 
Bez zvana, salā, klusumā 
Nāk tevi izvadīt... |