 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Man sāk palikt vēsi |
| Mēs pasaulē nākam ar kājiņām basām Un kļūstam par tiem, kas mēs katrs nu esam. Te visa kā pietiek ar atliektiem galiem, Pat liekas, ka tūlīt sāks līt pāri malām... Man sāk palikt vēsi šai pasaulē, draugs. Kur katrs ceļ laktiņu augstāk un augstāk, Un sapņo par to, vienam otru, kā pārspļaut. Kam jauns Lambordžīnī, kam klozets no zelta, Un mājas, kā pilis, no marmora celtas... Man sāk palikt vēsi šai pasaulē, draugs. Kur vārdi skan tukši un godam nav svara. Pār cilvēku prātiem, kur reklāmām vara. Te dižojas katrs, kas turas uz viļņa Un nesadzird mani, kad saucu es viņu... Man sāk palikt vēsi šai pasaulē, draugs. Kur normas un robežas visur ir spraustas. Kur stiprākais vājāko nemīl, bet kausta. Mēs piedzimām brīvi, bez cerībām, sapņiem. Nu ieslēgti esam, šai maģiskā aplī. Man sāk palikt vēsi šai pasaulē, draugs... |
| (28.07.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |