 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Klusuma burvība |
| Neko man nesaki, jo vārdi nevar apskaut. Tos, steigā palaistus, vairs nevar apturēt. Vien klusi paskaties un es, kā straumes ieskauts, Lēnītēm grimšu tavu acu atvaros. Es tevī ieiešu, kā spoguļotā vizlā. Caur smaidu sirsnīgu, no tevis iznākšu Un tad uz tavām, dzidri dvēseļotām stīgām, Vien tikai tavai sirdij dziesmu spēlēšu. Un ja vien vēlies tu, tad ienāc arī manī. Es būšu atvērts, mazliet neķītrs, bet kluss. Tu tikai nebīsties, ja sadzirdēsi zvanus. Tā mana sirds, kas tīrā mīlestībā pukst. |
| (06.08.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |