 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Ceļiniekam |
| Nokrati pelnus, kas padara aklu. Sasien, reiz saplēstos sapņus. Uzvelc sev durstīgu vadmalas kreklu. Neklausies smejošo saukļus. Apjoz sev vēju un gurušos plecus, Apsedz ar rītausmas salnu. Dienu šo jauno, kas nomainīs veco, Atslēdz ar atslēgu savu. Aizmirsti mokošās mācību stundas. Normas un statūtus apej. Nočuksti maģisko vārdiņu rindas. Palūdz sev padomus upei. Piepildi plaušas ar ceļu, kas priekšā, Putekļos iemērkdams lūpas. Iespiežot saujā, tik skaidu no sliekšņa, Aizej, kur sauc tavas jūtas. Nokrati pelnus, kas slēpj tavu miesu. Kailums lai veldzējas lietū. Neļaujies bailēm par šīs saules tiesu. Brīvību baudi, kā piekūns. Sedzies ar zāli un mazgājies rasā. Ceļā tev gana būs visa. Pažēlo tos, kas kā akmens skrien gaisā. Apskaud, kas ceļā reiz dzisa... |
| (17.08.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |