 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Būris |
| Kāds strazdulēns, no zvēru bodes, Kur dziedāt lemts tam bija būrī, Nu jaukai būtnei līdzi dodas, Kas maigi sildīja to dūrē. Strazds vien ap viņu lidinājās. No plaukstas ēda, lūpām dzēra Un viņas plecs, bij' putna mājas. Tam citu māju nevajadzēja. Bet meitenītei sāka likties, Ka viņas putns dzied ik vienam. Tā nolēma vairs neizlikties Un būri iegādājās viņam... Prom aizlaidās tas zilās tālēs, Kur viņa dziesmām skanēt brīvi, Kur košās krāsas neizbālēs Un nebūs jānožēlo dzīvi. Tas nebēgtu no mīlas īstas, Kur uzticēšanās sniedz mieru. Tik vien no zelta būra bīstas, Pret kuru daudzkārt sitis pieri. |
| (31.08.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |