tā kā tu caur mani skaties
vēl nav raudzījies neviens
acīs rotaļājas zibens
skatiens sirdsapziņas sien
kamēr vien es tevī vīstu
jūtu ziedi sniegā salst
un pār mūžam viedo dzīvi
pilnmēness no ziemas aust
atspulgi kad mētā zibšņus
mirdzums vilina un dzeļ
vēlīns apmaldījies tikšķis
pulksteņcilpas laikā smeļ
un tu atkal mani caurskrien
kā nav caurskrējis neviens
mazi mīļi dzelkšņu asni
ievaino pirms tālāk iet |