| tā kā tu caur mani skaties vēl nav raudzījies neviens
 acīs rotaļājas zibens
 skatiens sirdsapziņas sien
 
 kamēr vien es tevī vīstu
 jūtu ziedi sniegā salst
 un pār mūžam viedo dzīvi
 pilnmēness no ziemas aust
 
 atspulgi kad mētā zibšņus
 mirdzums vilina un dzeļ
 vēlīns apmaldījies tikšķis
 pulksteņcilpas laikā smeļ
 
 un tu atkal mani caurskrien
 kā nav caurskrējis neviens
 mazi mīļi dzelkšņu asni
 ievaino pirms tālāk iet
 |