 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Dzīves hipotēka |
| Viens otram tie aizdeva savējās dzīves. Bez procentu likmēm, uz netiešu laiku. Vien atstājot sev kādu daļiņu brīves, Kur paslēpties kādreiz, vai nolaistu tvaiku. Un viss gāja labi, līdz pienāca brīdis, Kad viens savu dzīvi sāk atgūt ar viltu. Tas vēlas sev abas un turklāt bez strīda. Nu tā, lai aiz sevis nav nograuti tilti. Bet otrs to nojauš, tik nepadod ziņu. Tas atļāvis liktenim iet savu gaitu. Tam pagaidām pietiek ar to mazumiņu, Kur paslēpties kādreiz, lai nolaistu tvaiku. Tas saprot, ka laiks visu saliks pa vietām. Kaut reizēm sāk likties, ka viss norit gausi. Un neļaujas niknumam, dzēlībām liekām. Tik noteic pie sevis: "Ko sēsi, to pļausi.'' |
| (30.09.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |