 (www.feini.lv) |
| Baiba Jaunzema : Rudens noskaņā |
| Koku lapu deja vējā Atsauc prātā bērnību. Mēs kā mazi nebēdņi Metam lapas otram sejā. Tu klusi čuksti: - Tevi sargāšu, No aukstiem vējiem saudzēšu, Maigos glāstos ietērpšu. Par Tevi mūžam domāšu... Vientulība izbālē caurspīdīga Un pārtop kristāldzidrā stiklā. Vien aukstas lāses krājas, Noris pār loga rūtīm miklām. Košo lapu akvarelis Prātu jauc, mulsina. Reizēm arī skubina: " Esi vērīgs, uzmanies: Lapu kaudzē noslēpies - Dzestrais, drēgnais ziemelis! Tur debesīs pavērsimies Un pavērosim putnu kāšus. Parkā nomaļus uz soliņiem Redzam arī citus mīlas pārīšus. Mīlu rudens dāsnumu, Viņa veltes bagātās, Ko sniedz viens otram Sirdis kopā vijušās. Tā reiz šajā dzīvē Nu ir iekārtots - Nav vairs bērni Jāiet meklēt kāpostos. Tā, lūk, kuplo saime rudeņos - Dzestros rītos, vakaros. Kad būs rudens atnācis, Gājputni prom aizlidos. |
| (02.10.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |