 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Mēness puika |
| Bāls un izdilis allaž man vaigs, Sen jau aizmirsies bērnības laiks. Vairs nevienam nav ievainot lemts To, kas pumpurā norauts un ņemts. Lepno saulgožu dzeltenais zīds Pretī saulei un siltumam spīd – Saltam maigumam pakārties gods Zvanā skaļā, kas lepnības dots... Melno debesu zeltījums lēts Noriet akli, kad vakars nāk svēts. Nu es mēness, par puiku ko sauc, Kaut aiz muguras gadu man daudz. Meklēt velti šai pazemē brien, Kurmju alās, kur tramvaji skrien. Zvaigžņu kareivju pasargāts es – Tīrus smieklus uz debesīm nes! Mēness taku tek sunītis sīks, Censties mūžību aizsniegt tam tīk, Mežā vilki man dziesmiņu dzied – Lūk, cik labi te, brīvībā iet... Bāls un izdilis allaž man vaigs, Sen jau aizmirsies bērnības laiks. Vairs nevienam nav ievainot lemts To, kas pumpurā norauts un ņemts. |
| (04.10.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |