 (www.feini.lv) |
| Mārīte Bērziņa - Rozīte : TAISNĪBA. |
| Taisnība acis grauž, klusā azotē snauž, baisās spīlēs spiež, asām šķērēm griež. Ložņā tā pa neceļiem, ciemojas pie nekrietneļiem, liekuļiem, meļiem... Daudz kur to neieredz, ar akmeņiem sviež, projām steidzīgi raida, kad izgaisīs, gaida. Necieš ne acu galā, iesviež žoga malā, uzmin ar kāju, lai negružo māju. Kam gan tā pasaulē laista, ja tik maz ir to, kurus taisnība interesē, saista? Tā pavīd vien īsu brīdi, tad nozūd, lai neienīstu. Lielas ir vareno spēles, tur taisnībai nepieder pat ne strēle. Nebēdz, apstājies, ieklausies, mainies, velti no taisnības projām svaidies- velti kāds domā to noslēpt pavisam. Taisnības stunda, kad sitīs reiz, ierādīs katram pelnīto daļu- cirtīs, spiedīs, mērīs tad mūs, par tiesnesi galveno, taisnība kļuvusi būs! |
| (10.10.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |