 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Rītausmā |
| Kad saulesstari panāks tumšo mākoņgrēdu Un kluso pilsētu sāks ieņemt torņu ēnas, Kāds pretī saulei mani aiznesīs, kā vēdu, Kā gulbja dziesmu, kura tālēs izkūst lēni. Man acu priekšā latvju zeme, kā uz delnas. Šai rudens rītausmā, tik pasakaini krāšņa. Tā zeltainsārtā tērpā gaida pirmās salnas Un savā skaistumā tik nesavtīgi dāsna... Vēl tikai nopūta un atkal esmu mājās. Te, klusā pilsētā, starp augsto māju rēgiem, Kur vientuļš sētnieks pats ar sevi sarunājas. Un dienā iebrienu es svaigi smeltiem spēkiem. |
| (15.10.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |