 (www.feini.lv) |
| Eola : n e d z i m u š o b ē r n u d ā r z s |
| es tevi noglāstīšu tāpat kā noglāsta mani augļūdens jūra * caur asinsriti tu man nodod ka esi viena es dodu tev atpakaļ nē tev esmu es skumjās savās pat nejūti kā es smoku caur asinsriti tu mani nodod * tu man stāsti par tēvu kā aklu dzīvnieku aukstasinīgu un glumu es esmu silta un tikai vārds man būtu no viņa tikai pēdas nospiedums pelnu un rožu dārzā kur neviens mani nesauks par bendes meitiņu es stāstu tev bet jau vēls šonakt aptīšu nabassaiti ap kaklu * visu mūžu mēs skatīsimies viens otram sejā visu mūžu mēs smiesimies kopā es nespēšu raudāt kad mūsu kopīgā siāmas sirds metīs smieklu asinis manu lūpu kaktiņos mūžīgam smaidam pavērtas mutes mūžam smaidā pukstoša sirds un dvēsele pārdalīta uz pusēm * vēl tu nezini ka jau rīt es nākšu. sīkām dūrītēm klauvējos pagaidām slēgtajās durvīs noslauku kājas lai ienāktu tavā pasaulē tīrs jau rīt tevi redzēšu dziedam bet šonakt vēl mierīgi gulēsim abi. pēc diviem sapņiem būs rīts * jau tagad tu dari man sāpes. slepus tu netici ka esmu tikai auglis miesa bez dzīvības lāses slepus tu netici tam ka viss jau būs labi arī pēc tam kad manis vairs nebūs slepus tu mani nolādi par to ka atnācis nelaikā negribēts un vēl no tā kas nespēs mums raudzīties acīs slepus tu šaubies. un arī tā tu dari man sāpes * es zinu to ko nezini vēl tu pati. tu nezini ka acis man katra būs savā krāsā pirksti būs slaidi un kustības vieglas tu nezini ka mani nosauks vārdā ko savam dēlam vēlējāties jūs abi ka notis es apgūšu ātrāk nekā burtus un koka klucīšu torņus ka futlārī kopā ar vijoli dzīvos putni un debesskrāpji un pienāks diena kad sēdēsi trešajā rindā un nesapratīsi kāpēc vienīgais no Vivaldi Gadalaikiem ko dzirdi ir Ziema tu vēl nezini ka paklanoties es ieskatīšos tev acīs un sirds tava apstāsies tajā brīdī tāpat kā toreiz kad izlemsi mani pamest * pavisam drīz spoguli tev vairs nevajadzēs man dreb galva un rokas paaudzies glāzīti noturēt nevarēšu jau tagad mana piere ir zemāka par to bēniņu siju pie kuras tu vienmēr atdauzi galvu mani piesaukdama paša nelabā vietā visu mūžu es gulēšu tavā klēpī kā piķa piliens martini pudeles dibenā nenomazgājams dvēseles atspulgs ieliesi? sev un man arī uz kādu brīdi lai nedreb rokas uz brīdi lai iestājas nāve * jāpaspēj nokļūt līdz laukam zeme kamēr nav sasalusi tu apceri labāko vietu zem akmens vai egles drošāko tavuprāt vietu kam netuvoties pēc tam sainītis tavās rokās ir ļoti mazs tik ļoti ka šūpuļa vietā pietiktu vien ar baloža ligzdu arī tai neizšķīlušies putnēni cauri krīt * ieritinos savā laimīgākajā līkumiņā starp vakardziesmām un mierīgām sarunām rīt es jums pateikšu savu vārdu |
| (29.10.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |