 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Tu mani dzirdi |
| Es uzkāpu augstākā kāpā. Ne augstākā gluži, bet augstā Un paņēmis guni no lāpām, To turēju izstieptā plaukstā. Es nekāpu tajā, lai lūgtu. Es vēlējos pateikties Dievam, Par mīlu un laimi ko jūtu, Par gaišām un saulainām dienām. Man priekšā guļ jūra tik rāma, Ka septiņām atbalsīm "Paldies!'' Ir sadzirdams nakts panorāmā, Kur sapņi un cerības maldās. Bet uguns, kas dega man saujā, Pēc mirkļa jau iedegās sirdī. Kad veroties tālē no kraujas Es sajutu, Tu mani dzirdi... |
| (07.11.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |