 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : krāsainu nogriežņu dzīve |
| oranži gulbji pārsedz sāpīgās brūces, rāma varavīksne pamostas acīs un kļūstu par nepasacītu, vēl neizpostītu dārzu tāli virmojošas apjausmas zaigo debesīs virs manām plaukstām, mazmazītiņiem, izbiedētiem solīšiem skudras tekalē apkārt, prom vilkdamas bilžu rāmīšus no senās un gurušās dzīves, silti vijīga elpa dzīvojas krūtīs, maigi šķindinādama sirdspukstus un tik tikko jūtamas domas, mēness gaisma līdzsvaro gaistošos mirkļus un ieplūstu ābeļu ziedlapiņās kā maigākās dūnās no eņģeļu kimono vēdām rīts kā melanholisks dīvainis modīsies manā vietā, skudras turpinās būvēt bruņotus pūžņus no stingušām ainām un gaisīgām dienu steigām, kļūšu par teiku tavās aizrautīgajās acīs un ziedēšu maigi azūra krastā starp aprikozēm, līdzīgām kaķēm dzīve no iekšpuses nozīmē tauriņu labirintus viens solis un dzīvības grācija paklanās ik reizi no jauna |
| (08.11.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |