| Atvainojiet, ka tik skumji un drūmi, bet tāda mēdz būt dzīve! 
 Skumji kliedz dzērves debesīs -
 Tās doties tālumā sauc dienvidi.
 Dzestri, bargi pūš ziemeļvējš -
 Drīz tas ziemu atnesīs.
 
 Koku lapas norauj vējš,
 Aiznes pašā grāvmalē.
 Ziemā tās pārklās sniegs,
 Pavasarī - saule atkausēs.
 
 Ja tev kāds pliķi sejā cērt -
 Ieplēš dziļu brūci dvēselē.
 Varbūt cits kāds pasaudzēs,
 Varbūt tev sirdī dunci trieks,
 Varbūt līdz nāvei piebeigs,
 Bet varbūt, ja būsi stiprs,
 Dievam pateicoties -
 paliksi tu dzīvs.
 Tātad - izdzīvosi,
 Bet tava sirds
 vēl degs
 kā tikko mesta
 ugunī...
 |