 (www.feini.lv) |
| Aizeks Inaks : Gadalaiks...ziema. |
| Laikam ziemai pat nepienākot, man uznācis tāds kā riebums pret to. Bet redzēs, gan uzsniegot pirmajam sniegam manas domas un sajūtas mainīsies. *** Es gribu skaļi teikt, ka mana miesa prasa kaut ko vairāk par drūmo gadalaika lēno maiņu, kas atnāk līdz ar svētā gara vainu par iznīcības zemes vietas vainu. Man saules trūkst, kas līdz ar rītu spoži spīda, bet tagad nemaz neredz, kur tai vakars rīts ir. Nāk ziema lēniem soļiem, lapām čaukstot, skrien vējš gar ausi kokiem zarus raustot. Vējš piedurknēs un visur kur aiz krekla. Man nepatīk šī aukstā, ledus aukstā dvesma. Liec svecei spoži spīdēt visus sildīt, kad tumsa, aukstums, saltums mūs sāk dīdīt. Liec gaismai aptver mūsu noliekušās galvas, lai paceltu tās labi augstu, redzēt zvaigznes. Nāc, ziema, ātrāk, aizej baltiem sniegiem. Nāc, pavasar, ar zaļu zāli priekiem. Nāc, vasara, kad visiem silti, labi. Un atkal ziema nāks un dīdīs mani. |
| (12.11.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |