 (www.feini.lv) |
| Mortijs : Aukstais sapnis |
| Es vēlos sist savas kailās rokas pret sienu Un nedomāt par neko un nevienu. Lai asaras šķīst un spēcīgas sāpes Plēš manas rokas un plosa šo dienu! Lai atmiņu skaliņi sadeg man acīs, Graujoši sūrstošie pirksti kad kliegs; Un tad es skriešu! Ja kāds man ko sacīs, To neuztvers pat mans indīgais miegs. Es cīnos caur asinīm krāsotu sniegu, Kur bezmiegā rokas raudāja naktī. Nogurst mans gars, es krītu un stiegu, Līdz saļimstu, sirds dzenas vētras taktī. Un nemiera inde noskūpsta liegi To dzīvi, kas izira aukstajā sapnī.. |
| (13.11.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |