 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Blakus tev būt, lai sirdspuksti jūt |
| Kā agrāk iešu pār sniegiem gan vētrās, gan puteņos, Un mirkļi aizlidos garām, neviens vairs neatdos tos, Bet stundās, kad zvaigznes kā sarma no debesīm noplīsīs nost, Es gaidīšu tevi pie Laimas, kā toruden - deviņos. Jau atkal dvēselē putni gar griestiem un sienām skries, Un tauriņu bari kā ciemiņi mīļi pie sirdspukstiem klauvēsies, Kā agrāk tu nāksi caur puteni vēlu, un zvaigznes tev līdzi ies, Kā teiksmainu pasaku pusnaktī stāstot cik viegli ir iemīlēties. No debess armādas atspīdums palo pār ceļiem, kas balti plūst, Un mākoņu kuģi kā sudraba skudras apskauj un sargā mūs, Vairs nebūsim bērni pie Laimas ar rozēm, un laiku vairs neatgūt, Bet sajūtu tevi, tu sajūti mani, un ziema kā saldējums kūst. |
| (16.11.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |