 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Latvijā |
| Manā zemē ir ābolu rauši, Manā zemē aug sarkanais māls, Tā reiz sāpēja sitienu klaušās, To reiz glāstīja vārpzāles vāls. Šodien plūst svešums starp mani un tevi, Ozolu saknēs deg asiņu sārts, Ceļi, ko kādreiz kā dāvanu devi, Aizved no mājām, kur nepārnākt. Ūdeņu lilijas mākoņos raisās, Lapegļu čiekuri salnājos salst, Un pār zemi kā sniegpārslas kaisās Vilšanās sarmojums pelēki balts. Ieaugsim zemē ar soļiem un domām, Iemīsim sāpes zem purviem, lai trūd, Varbūt reiz spēsim ar sapņiem uz rokām Lāčplēsi piecelt un laimīgi būt. Varbūt vēl spēsim iet, celties un ziedēt Kā to reiz darīja tauta pirms mums, Saule lai brūces un ciešanas dziedē, Gaisma lai sasilda zemi, kas skumst. |
| (17.11.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |