 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Aizvien klusāk |
| Aizvien klusāk akmens runā, aizvien klusāk zeme dzied, Bēša saule ērkšķu krūmā slēpjas tautas sāpes ciest, Aiziet ļaudis svešos ceļos, tālās zemēs galvas liekt, Nesaudzīgi sals nāk saldēt, gurdums šodien nepāriet. Vai vēl spēsi, mana zeme, pāri debess loku liekt Visām plaukstām, augšup stieptām, visām acīm, kurās snieg, Vai vēl spēsi audzēt laukus, Dievs kur pāri svētot iet, Un zem saknēm liepu audzēs siltas augsnes mieru liet? Vai vēl spēsi norimt vētrā, kad tā kokus laužot kliedz, Kad aiz miglas strēlēm pelē vakar pļautais laimes siens? Mēma atbalss mežu caurskrien, nodun zemes sausais pliens, Tumsas sirmums lapu plakstos melnu ēnu ziedus sien. Šodien lūdzam Tevi, zeme, ļauj mums vēlreiz mājās iet, Ļauj mums smiltis glāstīt pēdām, aizvērt sāpju durvis ciet, Ļauj mums mīlestībā mosties, kad vien dzīve sūra šķiet, Lūdzam, zeme, Tevi šodien - saules spārnus plecos liec. |
| (23.11.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |