| Gar Siksta kapellas griestiem nolaižas sikspārnis Uz kapiteļa kuplajiem zariem uzsēžas kungs
 Melnu cepuri rokās turēdams
 Olīvu vainagu galvā
 Un Kubas cigāru pīpēdams
 Kukluksklans
 Salmus kuļ un ieklausās senā dziesmā
 
 Sirms sienāzis streipuļo
 Serenādi čīgādams
 Savai tautai
 Bezcerīgai, bet tomēr staltai
 Par pērkondārdu pārvēršas akords
 Ko atbalso kaijas
 No saviem augstumiem krizdamas
 
 Sals pieņemas spēkā
 Bet notis, kā runā,
 Vēl nebeidz lēkāt
 Pa kvartāliem tukšiem
 Tās piepilda šahtas
 Un stiklainā sejā aizpilda rievas
 
 Par jaunības grēkiem
 Sārts vilciņš vēl raud
 No sīpoliem zaļiem
 Kas ceļus tam grauž
 Caur kanjoniem plašiem
 Strauja upe vien tek
 Lai Amazones džungļos
 Par kanibālu top tā
 Kas mūžam ilgotā
 Labestība
 
 Turpina griezties un turpina šalkot
 Lēkāt un mesties pavardos ašos
 Mans kungs par romiešu sētnieku vēršas
 Pār klajumiem viens vienīgs vērsis vēl plēšas
 |