 (www.feini.lv) |
| Aizeks Inaks : Es, tu un tēja |
| Tāda kā dziesma. *** Tēja, tēja, atceries kā tēja - kā mēs toreiz gavilējām. Vējā, vējā, vakarvējā - aiznes laiks un visu aizpūš tējā Zini tu kā toreiz gāju es pa takām tavām, Neteici ne vārda, sviedi domas neredzamā akā. Cik man grūti saprast tavas domas, kas ir izkaisītas malu malās - Nesalasīt tās nevienam, tikai citus tādā veidā mānīt. Kas tu esi manā galvā, ko tu dari manās domās Saprastu es kaut ko labu - neticās man vārdu trūkst Izeju uz ielas, gūstot svaigu gaisu, svaigu elpu, Uzsmēķējot cigareti samaitāju tavu labo gaisu Gribu atzīt, gribu redzēt, ko tu teiksi mani redzot Savādāku, atzītāku - mīlētāku, cienīgāku Ja tas arī kādreiz notiks nepazīšu es vairs seviVa Varbūt noticis būs kaut kas nejauks - Pazaudēšu tevi vējā. Tēja, tēja, atceries kā tēja - kā mēs toreiz gavilējām. Vējā, vējā, vakarvējā - aiznes laiks un visu aizpūš tējā Neredzu ne gale, neredzu ne malas, Kur mans domu gājiens, tur tavs solis neredzamais pretī Ko man darīt, kā man mīlēt - Ja es nesaprotu tevi, Dari tā lai zinu tevi, dari man un es tad tevi! |
| (01.12.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |