 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Nakts sardze |
| Caur dēļu žogiem, pārgurušajiem un sirmiem, Var vērot vārsmu radību, tai būcenī, aiz dārza. Ar milzu vaigiem, rokās sveci, cauriem cimdiem Šis dervišs gurdens lauzta stārķa pozā zemi laiza. Tam šodien nav ne radu, draugu, citu svītu, Aiz loga etīdi šim spēlē viens, kam Šopēns tēvos; Cits garām logam ejot ielej rūgtu vīnu, Vēl ielido pa logu, trāpa meteors? Nē, Ak...mens. Klibs pastnieks pienes vēstuli no mēness naktīm, Tur laikam mīlestību dāvā preilene, tā pati! Šos redzēju es iepriekš, senākajās vaktīs, Bet kauns bij’ zināt, kā tie mīl viens otru stripri. Skat, mēness zieķē vaigu mākoņos, skūs bārdu! Pirms diendusas tam jāsapošas švītam, sauli gaidot; Es, klupdams, lāpu rokās, skrienu mēness gaismu, Un lūdzu dervišam, lai paliek, zvērot - jābūt labi... |
| (05.12.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |