 (www.feini.lv) |
| nē. : Atzīšanās |
| Kustība it kā manāmi skaidra, tieša, kas tuvojas mērķim. Haoss uzrodas un baida, sak, - kustības mēs te regulēsim. Ņemsim vēju kā piemēru tiešu (Tai brīdī puķe koncentrējoties plaukst) bet vējš to dzenā atpakaļ, uz priekšu. Manāmas vēja pēdas? Tam ne pretoties. Tieši haoss veido dēkas kam nākas pakļauties. -Vēl kādu piemēru? -Ai kai (ok), labi! Un tā ar Haosu runājam abi. -Redz, lietām sava kārtība, tās negrib piedzīvot jokus. Viss norit tik šķietami prātīgi, bet pielieku savu roku. Izmainu detaļas, nianses par svarīgo taisu. Kaut nav man vaļas, cik spēka un prasmes, kartību maisu.- -Haoss atzīstas, kāpēc?- Ar tādu domu iesāku prātot. -Pasaule griežas, laikam tāpēc.- Un atsāku atkal savējo kārtot. |
| (25.12.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |