 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Nolemtā pilsēta |
| Rīts, apmācies, debesis pil, stāv pilsēta klusuma pilna. Peļķes, bēdīgām acīm suns, ar slapjām ķepām un vilnu. Logi, tramvaji, kioski, baloži spodrina savas spalvas. Pasaulē citā, stāvu zem liepas, kas zemu liekusi galvu. Rīts, apmācies, lietus, kāds gājējs otrā noraugās īgni. Kā atspulgi lielās peļķēs, viņi tik vienādi, bet atšķirīgi. Garām mašīnu mašinērija brauc, kur tām kāds ir licis. Slapjās celtnes pasauli vēro, neslēpjot mulsumu acīs. Lietus, caurdurtās debesis lēni, pa labi, pa kreisi šūpo. Sapņi, jau auksti un samirkuši, pa logiem ielaisties lūko. Kaija, dūmiem līdzīgā vējā, tik balta uz motīva melna. Klusē, pret vārtiem atdūrusies, šī nolemtā pilsēta, mana. |
| (27.12.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |