 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Tavas, manas debesis |
| Iededz savu sauli manā sirdī Un es starošu, kā bāka vētrā. Savu, tavu gaismu nežēlodams, Iesēšu pa druskai sirdī katrā, Pretī par to neko neprasīdams. Apjoz savus vējus man ap vidu, Un es griezīšos ar viņiem dejā. Draiskošos un virpuļošu laimīgs, Iezīmēšu smaidu katrā sejā, Kuras sen jau aizmirsušas smaidīt. Savām debesīm sedz manus plecus Un es jutīšos, kā dūja tajās. Spārnus spēji vēzējot bez mitas, Nenogurdams atgriezīšos mājās. Debesis man nevajadzēs citas... |
| (29.12.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |