 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Rīts |
| Rīts noknābā zvaigznes kā zeltītu prosu, Nakts nogurst no sirdīm un atelpu prasa. Rokas pie lūpām, vārds nemanot nokrīt - Viss kā pēc grāmatas, viss kā pēc notīm. Vieds pareģis purvā kā svētvietā raugās, Kur spīganas dejo starp likteņiem šmaugiem, Dzīves līp sniegā, lec klasītes klusums, Tukšziedi dedzina caurvēja čukstus. Es neticu delnām bez laicīgām rētām, Es neticu purviem, kas apdzīvo vētras, Mirklis lai krastup velk grimušu sauli, Mierā dus kurkuļi, sēnes un kauli. Vēl tumsa kā čūska slauks indi no pērlēm, Vēl gaisma kuls palus no kliedzošām mēlēm, Spārno, mans kraukli, lai naktsložņas notrīs - Mūžs kā pēc grāmatas. Gaišs kā pēc notīm. |
| (17.01.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |