vienaldzība sāp mazāk kā acis
kam nosodījums ir vienīgais skatiens
jo patiesībā drīkst - nedrīkst vienā jūtībā sadzīvo reti
vienaldzība sāp mazāk kā ļaunums
kas augoši pulsē ik vārdā no tavām lūpām
kam aizplūstu pamazām līdzi un slīkstu
kaut salmiņu pietiek
vienaldzība sen nesāp
kāpju tai pāri
vien pārlidošanai naidā
nepietiek spārnu
es piedodu tev
tavu sasalumu
piedod man
manu nogurumu |