mana mīļākā zeme ir zeme bez bailēm
bez sāpēm un ēdenes dārziem
parastu piparmētru apvītām sētām laukos
un stabilām laternām ielās
es mīlu to septiņu jūdžu sajūtu
kad robežas atkāpjas un pietuvojies sev tuvāk
un joprojām turpinu ievēlēties mīlīgu nieku
krītošās zvaigznes astē
pierasti dzīvot ārup
skaitīt nevarības un gļēvuma sīkās šķembas
tik pierasti spēļu mantiņas tēlot
pat nepacenšoties celties
tā vieglāk būt
un tomēr es ticu kāda izdomātajai zemei
bez bailēm un pārpilnai laimes |