 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Aiz paketēm rītausma nāk |
| Aiz stikliem noklīdis mazbērniņš raud, Kā bail šim no kalsnajiem rēgiem, Pār vaigiem rit lāses, bet tomēr, tu, rau - Ir sātrums, un asaras nesalst. Ir mežs, vēl ir nakts un ir pulkstens pusseši, Kas nozīme, ir tikai trīs, Jau reizi, šķiet, piekto, gar logiem tas klaiņo, Skumjš tante tam nepalīdz. Ir acis kā tasītes, pilnas un rūgtas, Viņš spētu tik tējas šiem dot, Ar vērmelēm, ingveru, māti un medu, Bet visiem ir nakts, visi guļ. Tik tante, kas skumjš, grūti vēro pa logu, Un Armstrongs ar Ellu griež plati... Par tomātiem, fonētiku un mīlām, Līdz patofons nogurs to gremot. Šie pakešu logi tik biezi un kurli, Kā Čaplina lentē, bet krāšņi, Zin tante, ka rītausma būs, drīz jau pienāks, Tad atvērs šim durvis un runās. |
| (29.01.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |