To ko jūti tu, kāds cits var arī nejust,
savkārt tev nesaprasta liekas cita sirds.
Mums katram savas sāpes ir un prieka dejas,
un pašiem sava zvaigzne augstos gaisos mirdz.
Tu pieradis tik jau pie savām domām pareizām,
ka citās bālas,neizteiksmīgas, nepareizas šķiet.
kas nolicis ir striktu mērauklu domām, priekšstatiem,
atziņas, kas pašu grūti gūtas, viegli projām neaiziet.
Tev vajag dziļāk manas pazīt, manim - tavējās,
tad būs jau krietni vieglāk saprasties mums.
Vien acīs ieskatoties, sapratne un līdzjūtība dzims,
un gadiem ejot, sirdsprieks acīs starojot, nenorims.
Tu vēlīgi centīsies saprast citus, citi atkal tevi,
viss labais vienmēr saglabāsies otrā un pašā sevī.
Kas vērtīgāks var būt par sapratni un līdzjūtību,
kad cilvēks cilvēkam kā krāšņa dāvana var būt!? |