 (www.feini.lv) |
| Blazijs Grava : Balta nakts virs ezera |
| Tik balta nakts, kā tavās acīs mirdzums. Tik vilinošs skats, kā tavas ādas maigums. Un baltā nakts, spulgo melnā ezerā, kā balta acs atspīd svešā sudrabā. Es metos ūdeņos un saplūstu ar tiem. Vienmēr cik atceros, esmu peldējis caur glāstiem. Kā melni pirksti, taustās gar manu miesu. Cenšoties ataust mirkli, ko caur vēnu pušu griestu. Bet nē, mani pārņem tirpas caur visu ķermeni kā strāva. Tā mani noliek atkal pie vietas, tukšs klusums kas galvā bļāva. Miers, tik svēts miers, kas atiet no bardaka. Viens, esmu tikai viens, kā balta nakts virs ezera |
| (07.02.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |