 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Es gaidīšu tevi |
| Es gaidīšu tevi starp likteņu klājiem, kur upes un debesis tiekas, Kur iznirst no miglām simts vientuļi putni un pelēki neizliekas, Kad pāršķirsies kalni, sauks zvaigznes trīs vārdus kā staigājot vieglākos soļus, Un aizmigs viss troksnis zem pērleņu vākiem un vilnīšos šķindošiem oļiem. Es gaidīšu tevi, jo zinu, ka nāksi kā atbalss nāk klausīties liepas - Kā trauksmīgā priekā balss apvāršņos dejo, bet mākoņos neiesniedzas, Tev pieder viss maigums no vasaras rūnām un mazliet no Kaja acīm, Vien gribētos ābeles ziedošo dvēseli sāpīgos pirkstgalos lasīt. Es gaidīšu tevi līdz mirkļi kļūs asnos un ataugs pār nopūtām sūrām, Līdz birusi smilga ies Saturnā dusēt, un stundas dīgs mierīgās jūrās, Un ja arī tumsa tev izārdīs ceļus, un spalgi kliegs pusnakts uz plaukta, Es jutīšu sirdi sev tiecoties pretī, kas pieskarsies neizjaukta. |
| (07.02.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |