Kad manis vairs nebūs,
es būšu tev blakus.
Tad kad sirds skums,
būšu klāt laikus.
Caur baltiem dūmiem,
vai spožu gaismu.
Ar vaibstiem mīļiem,
te pat vien būšu.
Kad manis vairs nebūs,
joprojām tevi sargāšu.
Sirds kad sausa žūs,
atnākšu un apliešu.
Uz pirkstu galiem,
viegli durvis vēršu.
Uztraukums par abiem,
vai samīļot vēl spēšu...
Pazudušie cilvēki,
tie vienmēr ir ar mums.
Vienalga kā zaudēti,
tie vienmēr būs pie mums.
Pazudušie cilvēki,
pie logiem sasēdušies.
Tie laimīgi kā parasti,
smaida dejā ielaidušies. |