Tur divus mākoņus 
Redz peldam debess klajumā. 
Viens smokingā, bet otram - kleita pērļota. 
 
Vien dažas sekundes 
Ir uzdāvināts viņiem prieks, 
Lai tuvoties, un mīlestībā saskarties. 
 
Ar kādu maigumu 
Slīd delna delnā tiekoties! 
Šķiet, reizē kopā saplūst arī dvēseles. 
 
Peld divi mākoņi, 
Bet redzams vairs ir tikai viens. 
Tur bezgalībai īsu brīdi patverties. 
 
Bet pēkšņi, negaidīts 
Skrien brāzmā greizsirdīgais vējš 
Un karstās dusmās mirkļa savienību plēš.  
 
Tie zaudē apveidu, 
Steidz apkampties un lēnām kūst, 
Vairs šajās debesīs tiem otru nesajust. 
 
Es, nejaušs liecinieks, 
Kam bija atļauts skatīt to, 
Kā veldzi izbaudīju mākoņmīlu šo. 
 
Kad delna delnā tur... 
Un laime - ne šīs pasaules. 
Un nesaprotu, kāpēc pēkšņi raudu es... |