 (www.feini.lv) |
| Lauris Krolis : Sapņu dārzā |
| Es sēžu savā sapņu dārzā, Atvados no aizejošajiem gājputniem, Ierokos vēl irdenajā zemē Un aizsniedzos līdz sakņu artērijām, Līdz mulsumā sasārtusī saule Man sāk māt ardievas. Tikai tad es saprotu, Cik laiks ir bijis īss. |
| (09.02.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |