| Neatklāto vārdu neprognozējamā būtība Ved mūs arvien dziļāk jūtīguma bezdibenī,
 Kur nepārvaramo šķēršļu caururbjošās balsis
 Vilina ar valdzinošo noslēpumainības mīklu.
 
 Magnētiskā neatminēto vārdu poēzija
 Jauc prātus, kārdina un velk pie sevis,
 Bet visu absorbējošā paradoksālā patiesība
 Jau slēpjas mūsos no esības pirmsākumiem.
 
 Smalkie līkloči, nepieejami vairākumam,
 Bet tie, kuri instinktīvi sajūt pareizo virzienu,
 Reiz sasniegs realitātes jūtīgākās virsotnes,
 Lai nonāktu jaunā dzīvē aiz nosacītā robežas.
 
 Tur sāksies abstrakcija un ideju visatļautība,
 Atbrīvošanās no ikdienības smaguma važām,
 Jūtu kulminācija un sevis izzināšana,
 Prognozējāmība un gudrība. Cilvēces nākotne.
 |