 (www.feini.lv) |
| MARTA LAGZDIŅA ❤ : Meklējot sevi pašu. |
| Esmu no tām, kas sevi meklē dzejā. Lūk, mana dzeja. Mana emociju gamma - dzejā. Lūk daži dzejoļi. 1. Cik savāda ir dzīve šī. Vienu brīdi man tā patīk, Otrajā jau pazust gribu. Prom no visiem. Prom no Tevis. Kādu jēgu tu man dzīvē devi? Ja atbildēt pat nevarēji? Cik savāda ir dzīve šī. Vienu brīdi man tā patīk, Otrajā jau pazust gribu. Atbildēt man nevarēji, Prom no Tevis gribu Es. Aizbēgt no šīs pasaules Kurā dzimu Es. 2. Mums visiem radītājs ir viens. Visiem skaidrs,kas viņš ir, Dievs tas mūsu radītājs. Mūsu zemes auklētājs. Visu puķu mīļotājs. Skaisto nieku veidotājs Mūsu Dievs,un radītājs. 20.Respektīvi esmu brīva. Bet no otras puses. Ļoti dzīva. Neesmu samaitāta,iedomīga. Bet gan tāda,kas lido brīvi. Kā putns,kā vējšs Kas dīvainas domas, Galvā lēš. Respektīvi esmu brīva. Bet no otras puses. Ļoti mīļa. Neesmu maitāta,un sista. Bet,gan esmu tava Līga. 3. Pieceļos no rīta piecos. Lasu avīzes un brīnos. Kā var tik skaisti zīmēt lidmašīnas? Tik skaistas līnijas,un brīvas. Neprasa ne piepūli,ne smagu sirdi. Viss tik viegli. Bez jebkādām rūpēm. Sagribējās,man ar tā zīmēt. Pamēģināju-nesanāca. Nospļāvos un eju tālāk. 4. Smiekli-tie ir tie,kas mūsos vairo laimi. Laimi,kas mūžam neizsīks. Bet gan piepulcēs gana lielu saimi. Smiekli-tu vienmēr esi priecīgs. Bez smiekliem nebūtu laimes. 5. Mīlēt-nozīmē ziedoties otram. Atbalstīt viņu,kad viņam ir slikti. Darīt jebko,kas ir tavos spēkos. Mīlēt tik ļoti,kad esi gatavs ziedoties otram,kaut visu dzīvi. To sauc par mīlestību, Mīlēt vienu cilvēku-visu savu atlikušo dzīvi. 6. Paskaties tur augšā. Tur augšā ir debesis. Debesis,kas mirdz. Un tev atkal ir mierīga sirds. ‘’Nē,nē’’,tas nav zvaigžņu flirts. Flirts ir tikai tad,kad esi uz tilta. Tas tavu sirdi pilda. Ak,tu mana skaistā Milda. 6. Brīnumi notiek. Un es esmu brīnums. Brīnums,kas ir tur augšā. Nav neviens cits,kā tikai es. Es,kā brīnums Tevi apbrīnoju, Savu sirdi eņģeļiem atdodu. Par Tevi es būšu, Par tevi kritīšu. Tu Esi mans. Mans jaukais brīnums. Brīnums,kas nācis no debesīm. 7. Katram var gadīties tā. Kad neiznāk it nekā. Tu smejies,bet patiesībā raudi. Tavas asaras ir smiekli. Smieklos tu raudi. Un dzīvi baudi. Ah,kā gan varēja notikt tā? Atbildes nebija. Izdzisa smiekli. Aprāvās teicēja vārdi uz brīdi. Paklau,vai tu spīdi? Iesmējās jāņtārpiņš klusi. Visi aizgāja uz savu pusi. Nebija problēmu,nebija nieku. Katram kāds iedeva, Vienkāršu mazu nieku, Kas visiem ness,lielu prieku. Un atceries,katram var gadīties tā. Tā ir tikai mazākā daļa no visa, kas manī ir. Ja patiks, pievienošu vēl. Protams šeit gaidu adekvātu kritikas devu, un arī kādu labu vārdu, kas liktu PASMAIDĪT. (: |
| (03.03.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |