 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Man žēl |
| Man žēl, ka nespējam būt kopā Tik bieži, cik vien vēlas sirds. Un smaids, kas tavu seju rotā, Vien manās domās gaiši mirdz. Man žēl, ka nespēju tev dāvāt Kaut daļu tā, kas manī krāts. Kas bijis apslāpēts un nievāts, Un ne līdz galam izrunāts. Es steidzos piedošanu lūgties, Bet lūdzu piedošanu sev, Jo zinu, arī tu tā jūties Ik reiz, kad manis blakus nav. |
| (05.03.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |