 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Es arī maziņš vārna |
| Kāds lepns vārna piektdien pagalmā, Kur paša izsvaidītas miskastes, Bet vai par to ir runa... Ar entuziasmu uz sava knābja nesa ziņu, Viņš sauca Kārli reizes daudz, Ak, Kārli, Kārli, Kārli, Kārli! Šis vārna pačukstēja man starp melniem Kārļiem Baltus vārdus, nu ne jau viņš šos izdomājis bij. Ar saviem kraukļa brāļiem - viss būs labi! Ap manu zilo auto melni vārnas domīgi, Bet tie ir mani rūgti draugi, Tiem nerūp statusi un mani mazie mati. Šie sauca man, ja es šos izbaidīšu, braucot auto ārā, Tie ķēzīs manu braucamrīku nedēļām, Tie solījās pat mani pašu ķēzīt, nežēlojot krītu. Viens ogle knābāja ar savu skaisto knābi kaķi, Kurš mēģināja viņu nomedīt, Tik smieklīgi ir tas, kā norisinās stāsti. Tad kurš ir medījums, ja medniekam ir aste knābī, Pie joda, janvārbeigās jāsvin bija Kārļi. Vai vārna zināja, ka būs pēc gada atkal festivāls? Pār ielai lata litrs izvēlies kā veca maita Vitrīnā. Tik kāri līda tukšā bākā nāves eliksīrs, Bet kamēr kustina, vai kādu ļoti traucē? Un vārnu pavadījumā, kad Kārļa etīde pa logu šļūca, Es metrus mērīju, lai arī ruletei jau sen bij lenta nodilusi. Vai jākaunas ir metrus mērīt, tad kad jūdzes amerikāņi mums diktē? Man kauns par to, ka viņš, kas it kā, lūk, ar rokām pelna Par krāniņiem un vāverītēm rupji visus saukā, Ja vismaz dzertu, varētu tad piedot, bet ka skaidrā... Par dibeniem gan, protams viņam taisnībā, jo īpaši par džinsiem, un, starp citu, savu mazo galvu lieku ķīlā, Ka visi viņi glīti, tad, kad ieraugu pie dupšiem sieto dvēselīti. Pie vārnas zvēru, neprotu, bet noteikti es iešu skolā, Es gribu izmācīties labāks būt un roku dot, kam šito prasās. Tik daudzi nesaprasti, kaut ko ļoti taisās, bet ne jau tur ir sāls. Tik daudzi klejo, maldugunīs silda aukstās kājas, arī es, Un salst vēl vairāk, tomēr zinu, gangrēnu tur nevar dabūt, Jo Dieviņš paredzējis visu, iekārtojis precīzi, kā vajag. Jau metri nomērīti, Saulkrasti, kas made in Latvia, Ar savām smilšu takām paslēptām zem ledus bieza slāņa, Un kūst, un vārna, draugs, man atkal blakus kaķi knābā. Ak vārna, tad, kad kusīšu es līdzi ziemas ledum, Es pataupīšu savas acis tev, es zinu, tev tās kāro, Un tas nekas, ka sauci Kārli, nevis mani. Es būšu pieticīgs. Jo mazāk prasu, jo es laimīgāks. Jo vārna neprasīs, es arī maziņš vārna. |
| (11.03.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |