 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Pie miglas trauka |
| Pie miglas trauka pieglauduši purnus, Simt mākoņi caur rītu miglu dzēra. Un nav neviena vēsāka par citiem, Un nav neviena pelāka un sēra. Tā rodas lietus pavasara dzērvēm, Un saules dūdām vieta atbalsoties. Kurš paspēs dzirdēt pulsējošās vētras Un cauri visam neievainots doties? Zem skaņām rūgtām, marmelādes gaisiem Tev sniegšu roku. Būsim pazīstami. Kad divas sekundes sev laika elpu aizsies, Par dzīvi stāstīs rīta miglas sami. Un viss no jauna. Gaisma izplūst. Staro. Visapkārt līst, un krauķi lido augstu. Būs kādreiz lietus smiekliem jāpabaro, Lai siltas lāses. Siltas tavas rokas. |
| (13.03.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |