X


Feini!
(www.feini.lv)
Mārīte Bērziņa - Rozīte : Pavasaris klāt!
Ir pavasaris klāt,
var putni savas dziesmas izdziedāt.
Skrien cīrulis un gaisā vītero,
no kalna lejā strautiņš burbuļo.
Ir strazdam sava koka mājele,
kur dienu dienā steigt bez stājas,
klāt katram savas rūpes, raizes,
lai ziemai nepietrūktu maizes.
Sāk atdzīvotie koku garie stāvi,
kur lakstīgalai iemesties tie ļauj,
vien dzeguze pa retam aizkūko,
kad citi putni dziedāt sāks -tā lūko...
Kāpēc gan cilvēks paliek malā,
ir daudz jau nomocījies ziemas salā,
būs tagad jālīdzinās meža skudrai,
tik mazai, necilai, bet ļoti gudrai.
Pa zaļo zālo pirmo ziedu,
tev bite teic - es dziedu,
jau dīkī zaļā varde kurkstēt sāk,
tā arī savus darbus laikā paveikt māk.
Visapkārt rosme, jaunai darba prieks,
sen nokusis ir baltais sniegs.
Re, saule pie debesīm ilgāk kavējas,
tā bikses uz šņores ātrāk žāvējas,
jel ātrāk vasara, ziedu klēpji,
kaut sasniegt drīzāk ilgoto mērķi.
Tā daudzi pavasari līdzīgi cits citam,
uz ļaužu pleciem mūža gadi krīt,
bet to, kas bijis aizmirst nevarēsim,
kaut arī vienā - savā pavasarī...
Var mīlēt to, kā mīlējis ir Ļermontovs,
var pavasari nemīlēt nemaz,
tam pieder draiskais acu skatiens tavs,
un taciņa, kas dubļos iemīta pie mājas.
Varbūt, ka kādam mīļākais ir rudens,
kad bērnu skaļie smiekli vairāk plūst,
varbūt, ka kādam mīļākais ir rudens,
bet pavasaris allaž gaidīts būs!
(24.03.2012)
DRUKĀT
Atpakaļ uz darbu