 (www.feini.lv) |
| Miks Kapsis : Siena |
| 29.03.2012. Iespējams, ka jūku prātā, Bet tik strauji mainās viss un visi, Un tie ļaudis, kas no kļūdām mācās, Pazūd projām ātri, fiksi. Un viņa kā viena vienīgā gaida Mūžīgo siltumu, mūžīgo vasaru. Un, kaut zinu, ka pasakām vairs nav laika, Kā lai es viņai to pasaku? Cilvēks pierod pie sāpes, pie citiem, Bet nepierod cilvēks pie pārmaiņām, Tāpēc pasauli savējo dēļiem sistiem Ieslēgšu sētā pagaidām. Un viņa šīs sētas vidū lieksies, Stādot stādus dārzam jaunam. Bet ko gan tur stādīt, ja nekam nav kur tiekties, Labāk otram no rokām raujam. |
| (29.03.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |