 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Maiznīcas drupačas /īsrindes/ |
| Dzejas naktīs taisnība dzimst: Kaimiņu ķēvei - bērni. Depresīvs kunilings neatzīts Par iemeslu šādai sērgai. … Tai zvaigžņu izbrīnītā vakarā Es atvedu tev sniega krokusiņu, Man ļoti šķita, ka šiem pumpuriem būs izdīgt ziliem ziediem glīti, Un arī pašam tādi mājās palodzēs man tīti, Caur tiem es kādreiz tevi parunāju mīļi. … Pērnā lapa klejo kautri starp pumpuru pilniem zariem, Tai neatrodas vietas nevienas, šogad nevienas. ... Visi šķiras, Dala mantu, Dala atvases Ar tanku. ... Pa takām, gar sesto tramvaju, kur maiznīca netālu cepās, Es satiku meiteni, eņģeļi tās seju par spoguli atrada. Ik soli tā palika vecāka, uz pleca man krita un saļima, To glabāju dobēs pie dārziņiem, un samtenes solīja sargāt to. … Kāds paķeriet mani aiz apgrauztā stūra Un saņurciet papīra čokurā, Un pametiet klusi zem galdai, tai grozā Uz nedēļu, kopēju nelaidiet. ... Es iepazinu narkomāni, Tik skaistu kā āfrikas sniegs, Tā sniedzās mani noskūpstīt, bet novērsos un tapu nožēlojams un vēl arī viens. … Rūpju brīvi ieliktīši, Tiem visi ceļi vaļā, Gan šurpu, gan turpu Tie manevrē. … Pa tavām pēdām skudrulāči klaiņo, Tie pārojas un rada jaunas sugas. ... Šodien trepēs vārās sakņu zupa, tā smaržo pēc vecas tantes Un krekls ieskābis kāpostos, Meklē svaiga gaisa vātis. |
| (31.03.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |