 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Kāds stāsts |
| Pusvārdu atbalsis, vēdlodziņš aizvērts, Sētnieku švīksti pie sētām - Šorīt man stāsta kāds zvirbulis pelēks Par pasaules kļūdainām rētām. Bezgala sniegā grimst vasaras vidū Grābeklis nomests pie vagas, Sacerēts mazliet šis nomoda mirklis, Rokas kā komētas smagas. Kāds aizies un uzkāps grābekļa sērsnai, Pasmiesies kaimiņš aiz loga, Iekritīs maiguma pārpilnā tērcē Darvaini lāsmaina poga. Kamēr vien purenes neizaugs cauri, Kamēr vien neatnāks dzērves, Mākoņu kunkuļos izbalēs prauli No dārziņiem pārvilktas plēves. Bēgšana dziedē no grābekļu smeldzes - Neuzkāpt, uzkāpt vai lidot? Padzeršos mazliet no pureņu veldzes Bērzsulu aprīļa vidū. Varbūt tad vasarā vienmēr būs dzērves, Un pusvārdi attapsies pilni. Varbūt tad saullēktu zvirbulis pelēks Nesauks par devīto vilni. Margoti bezmiegi, tumšzilas ēnas, Krāsas, kas nepieder dzīvei. Čukstus zem debesu kupola rēna Rītausmā iedunas īves. |
| (02.04.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |