 (www.feini.lv) |
| Lauris Krolis : Savai tautai |
| Pār Rīgas tumšajiem torņiem Nakts viesulis mākoņus dzen, No pažobelēm un kaktiem Kaķu vaimanas debesīs skrien. Dus Dombrovskis savā pilī, Dus Bērziņa ļaužu pulks, Dus deputāti un ministri Un Saeimas priekšsēdētāja. Vien Doma baznīcas tornī Lielais Kristaps sēž vientuļš un cēls, Tam binoklis pakārts uz kakla, Tas elpo dziļi kā zvērs. Te piepeši brīdī viņš kādā Jūt savādus starmešus skrejam, No auto ar sarkanām zīmēm Viņš dzird svešmēlē smejam. Stāj džipi pie dievnama senā Mirdz cigāru oglītes naktī, Un bajāri nosaka cenu Par to, kas vēl palicis valstī. Kamēr raksta tie līgumus dāsnos Tver Kristapa foto tos kāri, Tad viņš datorā kopē šīs bildes Un sūta tos kolēģiem arī. Aust gaisma, zūd smacīgā tumsa, Tauta rokās ņem likteni savu, Aiz Kristapa cēlušies pulki No jauna kaļ Latvijas slavu. |
| (07.04.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |