No rītausmas agras līdz vakaram vēlam,
Kā vilciņš pa dzīvi tu virpuļot steidz.
Tu iznieko laiku šīm nevērtām spēlēm,
Kas dzīvi pa īstam tev izbaudīt liedz.
Sen aizmirsta abra un pašcepta maize,
Nav laika ne dziesmai, ne miestiņam vairs.
Bet ikdienas alga vien rūpes un raizes,
Un atstāto putekļu samaitāts gaiss.
Tāpēc nesteidzies, nesteidzies dzīvi šo dzīvot,
Jo galapunkts vienmēr it visam būs kaps.
Izgaršo dzīvi mīlot.
Izbaudi visu, kas labs.
No dienas uz dienu tu steidzies bez mitas,
Vien, grābjot no visa, tev nerodas sāts.
Pēc uzvarām gūtām nāk problēmas citas
Un liekas, šī dzīve ir nebeidzams stāsts.
Tā aizgrābts ar visu, kas šķietami svarīgs,
Tu nemani to, kas tev pakausī dveš.
Tev monētu šķindoņa ikdienas palīgs,
Bet patiesi vērtais, sen kļuvis ir svešs. |