Es mainu savu pagātni pret ziediem,
Kas meža pļavā košas krāsas ienes.
Par padomiem un sakāmvārdiem viediem,
Es došu visas saindētās domas.
No pasakām, kur mīlestība uzvar,
Es mācīšos uz dzīves likstām vērties.
Un neļaušu, lai manu sirdi aizskar
Tas neīstais, kam patīk tumsā slēpties.
Pats mācīšos, pats atzīmes sev likšu,
Lai netaisnotos sirdsapziņas priekšā.
Kā sniega pārslas klusi naktī snigšu,
Lai apsegtu un nevis lauztos iekšā.
Un jāņtārpiņu gaismas būs man gana,
Lai saredzētu visu, kas ir patiess.
Tad mana dzīve būs vien tikai mana,
Kur nebeigsies nekas, bet tikai sāksies. |